Aktīvie lietotāji: 256 Šodien ievadītie novērojumi: 354 Kopējais novērojumu skaits: 2211347
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Fuligo septica - 2025-07-27 dziedava
    Saxicola rubetra - 2025-07-27 gunitak
    Calopteryx virgo - 2025-07-27 angel
    Falco tinnunculus - 2025-07-27 KrisVi
    Lactuca tatarica - 2025-07-27 karlis_t
    Tringa erythropus - 2025-07-27 Justs K
    Erithacus rubecula - 2025-07-27 angel
    Nezināms
    Ignotus
    @ IevaM
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Amanda 27.jūlijs, 13:29

    Niedru lija


    nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

    Tā izskatās


    dziedava 27.jūlijs, 10:15

    Izskatās neparasti..


    ekologs 27.jūlijs, 08:35

    Paldies, Uģi!


    Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

    Paldies,Uģi!


    Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

    Paldies,Uģi!


    CerambyX 26.jūlijs, 21:59

    Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


    Ivetta 26.jūlijs, 21:57

    Paldies, Uģi!


    Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

    Paldies,Kārli!


    Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

    B.rupestris


    Amanda 26.jūlijs, 21:05

    Mazais ērglis


    Amanda 26.jūlijs, 21:04

    Mazais ērglis


    zemesbite 26.jūlijs, 20:44

    Paldies, Uģi! )


    zemesbite 26.jūlijs, 20:41

    Paldies, Marek! :)


    nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

    Stictoleptura rubra - tēviņš


    pustumsa 26.jūlijs, 20:11

    Paldies! Zem liepas arī atradām.


    DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

    Tā ir pelēkā zīlīte


    Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

    Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


    CerambyX 26.jūlijs, 15:35

    Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


    CerambyX 26.jūlijs, 15:06

    Suga noteikta pareizi, reta suga.


    CerambyX 26.jūlijs, 15:05

    Tauriņu foto neredzu :)


    megemege 26.jūlijs, 14:54

    BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


    Amanda 26.jūlijs, 11:42

    Erickiņš


    megemege 26.jūlijs, 10:48

    Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


    dziedava 26.jūlijs, 10:07

    Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


    dziedava 26.jūlijs, 09:45

    Drīzāk jau pumpurīte


    dziedava 26.jūlijs, 09:44

    Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


    dziedava 26.jūlijs, 09:41

    Super! Būs iepaticies :))


    adata 26.jūlijs, 09:19

    Julita! Tā atkal ir šeit!


    Ansis 25.jūlijs, 23:19

    Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


    dziedava 25.jūlijs, 23:11

    Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


    IlzeP 25.jūlijs, 21:58

    Pievienoju sarakstam.


    adata 25.jūlijs, 21:19

    Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


    Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

    Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


    dziedava 25.jūlijs, 21:09

    Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


    dziedava 25.jūlijs, 21:07

    Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


    Ivetta 25.jūlijs, 21:07

    Paldies, Marek! :)


    adata 25.jūlijs, 21:07

    Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


    dziedava 25.jūlijs, 21:02

    Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


    nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

    Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


    adata 25.jūlijs, 20:37

    Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


    zemesbite 25.jūlijs, 19:32

    Paldies, Marek! :)


    Martins 25.jūlijs, 17:38

    Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


    dziedava 25.jūlijs, 15:13

    Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


    dziedava 25.jūlijs, 15:10

    Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


    dziedava 25.jūlijs, 15:08

    1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


    dziedava 25.jūlijs, 15:05

    Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


    dziedava 25.jūlijs, 14:52

    Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


    Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

    Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


    IlzeP 25.jūlijs, 09:16

    Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


    nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

    Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


    IlzeP 25.jūlijs, 08:49

    Paldies!


    Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

    Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


    dziedava 24.jūlijs, 22:35

    Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


    dziedava 24.jūlijs, 22:06

    Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


    dziedava 24.jūlijs, 22:03

    Varbūt melnā celmlodīte


    IlzeP 24.jūlijs, 20:23

    Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


    IlzeP 24.jūlijs, 20:21

    Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


    megemege 24.jūlijs, 19:53

    Cietas.


    dziedava 24.jūlijs, 19:47

    Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


    Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

    Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


    ekologs 24.jūlijs, 18:58

    Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


    zemesbite 24.jūlijs, 18:54

    Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


    zemesbite 24.jūlijs, 18:45

    Paldies, Kārli! :)


    dziedava 24.jūlijs, 18:28

    Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


    DaceV 24.jūlijs, 16:35

    Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


    megemege 24.jūlijs, 15:20

    Jā, ievākšu Vijai!


    ivars 24.jūlijs, 14:45

    Zivjudzenis.


    dziedava 24.jūlijs, 14:37

    izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


    guta7 24.jūlijs, 13:02

    Paldies, Ilze un Kārli!


    Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

    Paldies,Inese un Lilita!


    Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

    Vai Idaea biselata?


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

    Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


    Incīc 24.jūlijs, 11:12

    Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


    mandele 24.jūlijs, 10:23

    Digitalis purpurea, dārzbēglis


    mandele 24.jūlijs, 10:19

    Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


    dziedava 24.jūlijs, 09:55

    Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


    dziedava 24.jūlijs, 09:47

    Paldies, Ansi! :)


    IlzeP 24.jūlijs, 09:14

    Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

    Šķiet, ka B.campestris tēviņš


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

    B.pascuorum


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

    B.lucorum tēviņš


    adata 24.jūlijs, 08:05

    Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

    B.pascuorum


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

    B.campestris


    Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

    B.pascuorum


    Ansis 23.jūlijs, 23:14

    11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


    Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

    Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


    Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

    Paldies,Marek,par labojumiem!


    angel 23.jūlijs, 20:44

    Paldies!


    adata 23.jūlijs, 20:26

    Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


    nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

    Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


    Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

    Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


    dziedava 23.jūlijs, 12:31

    Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


    zemesbite 23.jūlijs, 12:21

    Paldies, Ansi! :)


    Amanda 23.jūlijs, 11:36

    Brūnā čakste


    Ansis 23.jūlijs, 09:52

    Kāda auga dīgsts ar sēklu


    adata 23.jūlijs, 08:34

    Skaisti interesants, rūsganais?


    adata 23.jūlijs, 08:07

    Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


    adata 23.jūlijs, 08:03

    Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


    Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

    Paldies,Ansi!


    dziedava 22.jūlijs, 23:59

    Paldies, Ansi!


    megemege 22.jūlijs, 23:32

    Paldies, Ansi!:)


    Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

    Paldies,Amanda!


    Amanda 22.jūlijs, 21:31

    Niedru lijas


    laumae 22.jūlijs, 10:03

    Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


    dziedava 22.jūlijs, 09:42

    Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


    kamene 22.jūlijs, 09:00

    Paldies, Marek!


    Mari 21.jūlijs, 21:48

    Paldies, Marek!


    Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

    Paldies,Marek!


    Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

    Paldies,Ruslan!


    nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

    Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


    dziedava 21.jūlijs, 21:37

    Varbūt baltā krāterīte?


    nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

    Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


    Mari 21.jūlijs, 20:51

    Varbūt Bērzu briežvabole?


    Mari 21.jūlijs, 20:41

    Paldies, Julita! :)


    dziedava 21.jūlijs, 17:28

    Es ar tā domāju :)


    Durkts 21.jūlijs, 16:24

    ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


    adata 21.jūlijs, 15:41

    Velk uz papagaiļu pumpurīti?


    adata 21.jūlijs, 15:23

    Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


    W 21.jūlijs, 14:01

    Paldies, Uģi!


    dziedava 21.jūlijs, 10:45

    Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


    Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

    Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


    dziedava 21.jūlijs, 09:45

    Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


    Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

    Pievienoju foto.


    Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

    Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


    Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

    Pati skaistākā bērzlape!


    Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

    Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


    Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

    Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


    Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

    Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


    Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

    Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


    Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

    Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


    ekologs 21.jūlijs, 07:14

    Paldies, Uģi!


    dziedava 21.jūlijs, 03:10

    Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


    dziedava 21.jūlijs, 03:03

    Foto?


    dziedava 21.jūlijs, 03:00

    Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


    Vīksna 21.jūlijs, 00:42

    Paldies !


    VitaS 21.jūlijs, 00:23

    Krūkļu zilenītis


    VijaS 20.jūlijs, 22:49

    6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


    VijaS 20.jūlijs, 22:21

    Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


    dziedava 20.jūlijs, 20:07

    Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


    Vīksna 20.jūlijs, 19:33

    Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


    Amanda 20.jūlijs, 10:38

    Bezdelīgu piekūns


    gunitak 20.jūlijs, 08:04

    Parastais samtenis


    IlzeP 20.jūlijs, 07:56

    Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


    ekologs 19.jūlijs, 23:24

    Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


    picapica 19.jūlijs, 21:22

    nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


    ekologs 19.jūlijs, 18:59

    Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


    ekologs 19.jūlijs, 18:50

    Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


    Kiwi 19.jūlijs, 16:10

    Paldies, Gunita!


    ekologs 19.jūlijs, 11:30

    Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


    ekologs 19.jūlijs, 11:23

    Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


    ekologs 19.jūlijs, 11:17

    Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


    gunitak 19.jūlijs, 10:55

    Kāļu baltenis


    Mari 19.jūlijs, 10:42

    Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


    Justs K 19.jūlijs, 10:05

    Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


    Justs K 19.jūlijs, 09:54

    Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


    Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

    Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


    VitaS 18.jūlijs, 22:28

    Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


    VitaS 18.jūlijs, 20:24

    Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


    nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

    O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


    nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

    Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


    Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

    Paldies, Marek, par labojumiem!


    nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

    Jā, tā izskatās :)


    Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

    Paldies,Amanda un Uldi!


    Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

    Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


    Amanda 18.jūlijs, 13:04

    Gaigalas


    Amanda 18.jūlijs, 13:03

    Dzilnītis


    Saulics 18.jūlijs, 10:54

    Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


    dziedava 18.jūlijs, 09:39

    Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


    Kiwi 18.jūlijs, 09:09

    Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


    Kiwi 18.jūlijs, 09:08

    Paldies, Lilita!


    Kiwi 18.jūlijs, 09:08

    Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


    dziedava 18.jūlijs, 08:45

    Paldies, Lilita!


    bitene 18.jūlijs, 08:31

    Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


    Mari 18.jūlijs, 07:25

    Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


    guta7 18.jūlijs, 06:46

    Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


    FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

    Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


    Osis 17.jūlijs, 19:53

    Paldies Uģi!


    Amanda 17.jūlijs, 19:26

    Pelēkais mušķērājs


    IlzeP 17.jūlijs, 16:51

    Paldies, Renāte!


    zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

    Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


    Vīksna 17.jūlijs, 00:40

    Paldies !


    zemesbite 17.jūlijs, 00:37

    Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


    zemesbite 17.jūlijs, 00:27

    Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


    CerambyX 17.jūlijs, 00:14

    Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


    ekologs 16.jūlijs, 23:20

    Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


    CerambyX 16.jūlijs, 23:18

    Varbūt arī E.maura


    CerambyX 16.jūlijs, 23:12

    Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


    CerambyX 16.jūlijs, 23:05

    Kārklu vai augļkoku


    Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

    O, skaisti! Paldies, Marek!:)


    zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

    Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


    dziedava 16.jūlijs, 22:48

    Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


    Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

    Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


    mufunja 16.jūlijs, 22:41

    Paldies,Uģis. Interesanti.


    CerambyX 16.jūlijs, 22:34

    Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


    dziedava 16.jūlijs, 22:29

    Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


    dziedava 16.jūlijs, 22:26

    Paldies, Uģi!


    zemesbite 16.jūlijs, 20:44

    Skaista :)


    CerambyX 16.jūlijs, 20:24

    Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
    © dabasdati.lv
    Saglabāts